Referāts starptautiskajā zinātnes konferencē (Viļņa, 11 Jūnijs, 2004)
"COOPERATION SECURITY OF BALTIC SEA REGION: THEORY AND  PRACTICE "

“Jaunās Hanzas Līnijas” – kā reģionālās integrācijas instruments

EDELĪNA KALNIŅA
Sabiedriskās Organizācijas “Jaunās Hanzas Līnijas” prezidente

    21. gadsimts sāksies tikai tad, kad tiks atpazītas esošās problēmas to kopumā un tiks izveidotas struktūras, kas spēj tās atrisināt.
 
Ar šo mērķi 2003. gadā tika izveidota sabiedriskā organizācija “Jaunās Hanzas Līnijas” (“New Hansa Lines”, “Линии Новой Ганзы”), kura ar savu darbību veicinās efektīvu mijiedarbības mehānismu izveidošanu starp nevalstiskajām organizācijām, ar mērķi  izveidot reģionālo kopienu JAUNĀ HANZA, kurā varētu būt: Skandināvijas valstis (Norvēģija, Zviedrija, Somija un Dānija), Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija), daļa Polijas, Ziemeļvācija, Krievijas pierobežas apgabali, Sankt-Pēterburga, Novgoroda, Krievijas Ziemeļu ostas – Murmanska, Nikeļa, Kaļiņingradas apgabals, kā arī Baltkrievijas pierobežas rajoni. Tādas savienības mērķis būtu ekonomiskā un sociālā plānā vienota reģiona izveidošana ar ciešām saitēm starp esošajām robežām.
 
Jaunās Hanzas reģionālās telpas radīšanas koncepcija ir likumsakarīgs politiskā landšafta transformācijas rezultāts globalizācijas procesā, kas, savukārt, noved pie kardinālām izmaiņām starptautisko attiecību galvenajos sektoros.

“JAUNĀ HANZA” kā Latvijas attīstības ģeopolitiskais scenārijs

​

Runājot par Latvijas ārpolitikas virzienu, ņemot vērā savu vietu reģionā, vēsturisko mantojumu un ģeogrāfisko stāvokli, Latvijai ārpolitikas jautājumos šodien nav jāvadās no šī brīža izdevīguma, bet ir jātiek skaidrībā par stratēģiju. Objektīvi apstākļi norāda uz to, ka Latvijai, iespējams, nāksies piedalīties jaunā globālā attīstības scenārijā, vismaz tāpēc, ka Latvija nav mononacionāla un monokonfesionāla valsts, kā, piemēram, Lietuva un Igaunija. Uz ziemeļiem no Igaunijas atrodas luterāņu valstis, Lietuva ir katoļu valsts un diendvidos ap to arī ir katoļu valstis. Latvija, savukārt, vienlaicīgi ir gan 
•    luterāņu, gan 
•    katoļu, gan 
•    pareizticīgo, gan 
•    vecticībnieku valsts. 
Tas vien jau norāda, ka mēs nevaram izvēlēties vienkāršu attīstības scenāriju, jo mums jāņem vērā vēsturiski izveidojušies faktori.
   
 
Kāpēc JAUNĀ HANZA?

​

    Kad runā par pasaules ekonomiskās sistēmas globalizācijas jautājumiem, tad, nez kāpēc, priekšplānā tiek izvirzīta Eiropas Savienība, kā reģionālās ekonomiskās integrācijas jaunais pasaules līderis. Tajā pat laikā tiek aizmirsts vai apzināti netiek ņemts vērā tas fakts, ka pasaulē ļoti reti vai gandrīz nekad nenotiek procesi, kuriem nebūtu savu analogu. Šie analogi var būt vai nu izšķirti telpā un laikā, vai noritēt paralēli, vai saskanēt.
   Kāpēc ES nav un nevar būt par visu ekonomisko attīstības problēmu panaceju, piemēram, Eirāzijas reģionā? Pirmkārt, tāpēc, ka tā nevar bezgalīgi paplašināties uz visām pasaules pusēm, tai skaitā uz Austrumiem un Dienvidiem, bet, otrkārt, tāpēc, ka šo valstu reģionu ekonomiskās nevienlīdzības dēļ paplašināšanās process aizņems parāk daudz laika. 
   Tieši tāpēc, pamatojoties uz vienotu pasaules ekonomikas attīstības mehānisma aksiomu, Eirāzijas reģionā jārodas savai ES, bet citā integrācijas līmenī, kas funkcionēs pēc tiem pašiem ekonomiskiem principiem, bet tajā pat laikā ievēros tieši Baltijas reģiona specifiku.
   Jebkurā gadījumā, jebkuros attīstības un mijiedarbības variantos, JAUNĀ HANZA kļūs par Baltijas reģiona valstu nacionālo ekonomiku dominējošo elementu un par vienu no galvenajiem to pozicionēšanas faktoriem pasaules ekonomikā.
   Ejot pa vienotības ceļu, JAUNĀ HANZA, kā vienotas Eiropas daļa, kļūs par Eiropas politikas centru un par veselīgu un harmonisku pasaules globālās drošības un attīstības sistēmas prototipu.
   Sakarā ar to, JAUNĀS HANZAS radīšanu var uzskatīt par dabisku Eiropas globalizācijas rezultātu, kas, kopā ar universālu normu un vērtību izplatīšanu ekonomikas, vadības, politikas un kultūras sfērā, veicinās kvalitatīvu jaunu starptautisku reģionu veidošanu, kur būtu iekļautas kā valstis, tā arī valstu daļas, kuras vienos ar robežvalstīm kopīgas intereses.

 

JAUNĀS HANZAS priekšrocības

​

JAUNĀ HANZA – tā ir dažādu un daudzveidīgu 
•    nacionālo, 
•    civilizēto, 
•    reliģisko, 
•    politisko un 
citu elementu mijiedarbība globālajā sistēmā.
JAUNĀ HANZA – tas ir reģions ar salīdzinoši zemu politisko risku, un tāpēc tam ir priekšrocības investīciju jomā.
JAUNĀ HANZA – tā ir klasiska cilvēku, kapitāla un preču brīva kustība, bet robežas, noteikumi, vīzas, tarifi utt. rada pietiekami daudz problēmu. Vienotas ekonomiskās telpas attīstību vajadzētu sākt ar cilvēku pārvietošanās brīvību ap Baltijas jūru.
 

 

JAUNĀS HANZAS dalībvalstu ekonomiskās un kultūras integrācijas perspektīvas 

 JAUNĀS HANZAS nākotne saistīta ar globālas ekonomiskās, kultūras un etniskās integrācijas nepieciešamību reģiona ietvaros. 
Visi priekšnoteikumi tam ir:
•    kopīga pagātne, 
•    valstu un tautu vēsturiskā tuvība, 
•    gadsimtiem senās kultūras un ekonomiskās saiknes. 

​

Tāpēc veiksmīga reģiona attīstība būs atkarīga tieši no tā, cik veiksmīgi kaimiņvalstis varēs veidot savas attiecības par pamatu ņemot vienojošo kultūras līdzības un ekonomiskās intereses, bet nevis aizsardzības un politisko prioritāšu atšķirības.

​

JAUNĀS HANZAS nākotnei jābalstās uz reģiona valstu politisko pozīciju un ekonomisko interešu tuvināšanos, uz reģiona valstu saskaņotu lēmumu stratēģiskas nozīmes jautājumos, ekoloģisko līdzsvara, drošības, ekonomikas attīstības jautājumos. 

​

Jo civilizētāk un tālredzīgāk ieinteresētās puses veidos savu ārpolitiku, jo pēctecīgāk sludinās pilsoniskās sabiedrības un starpetniskās konsonanses principus, jo ātrāk sāks dzīvot ģeopolitiski un ģeoekonomiski sakārtotākā telpā. 

​

Bet, lai politika no dažādām pusēm nekļūtu par tirdznieciski-ekonomiskas partnerības bremzējošo faktoru, jāaktivizē sabiedrisko organizāciju un privātkapitāla darbība dažos ģeostratēģiska rakstura jautājumos.  

​

Baltijas reģions izsenis pazīstams kā reģions, kas vienmēr ir pieradis būt par Eiropas ekonomiskās, kultūras un sabiedriskās dzīves centru, visu lielvalstu interešu sfēru centru, par reģionu, kur dažādu vēsturisku iemeslu dēļ vienmēr bijis raksturīgs multikulturālisms, uzskatu progresivitāte un etnolojalitāte.
Viss iepriekš minētais ir labs pamats kultūras tuvināšanās procesiem un jauna pasaules uzskata veidošanai starp visām ieinteresētajām pusēm.

​

Tā kā pašreizējā posmā iezīmējas jaunās pasaules mijiedarbības kontūras, tad, attiecīgi, veidosies arī multikulturāla vide globālajā līmenī.

 

Tas būs iespējams, jo pašreizējā posmā veidojas jaunas pasaules mijiedarbības aprises, attiecīgi arī globālā mēroga multikulturālā vide veidosies gan globālā, gan reģionālā līmenī.

​

Tas nozīmē, ka vairs nevar runāt tikai par brīvu tirdzniecību, par brīvu kapitāla un pakalpojumu plūsmu. Lai veicinātu kultūras tuvināšanos un kultūras integrāciju reģiona ietvaros, nedrīkst aizmirst par visu ieinteresēto pušu jauno pasaules uzskatu izveidošanas nepieciešamību.

​

JAUNAJAI HANZAI jākļūst par konstruktīvas starpvalstu partnerattiecību simbolu, par telpu, kur ciena cits cita nacionālās intereses, kur priekšzīmīgi ievēro katra cilvēka tiesības un pilsonisko brīvību. Pie tam par daudzpusējas sadarbības efektivitātes galveno kritēriju jākļūst JAUNĀS HANZAS iedzīvotāju dzīves reālai uzlabošanai, to ekonomiskās un sociālās aizsargāšanas līmeņa paaugstināšanai, tīras jūras vides nodrošināšanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

​

Tā kā JAUNĀ HANZA – tā ir efektīvu sakaru sistēma, kuras dalībnieki ir kā 
•    pašas valstis, tā arī 
•    atsevišķi valstu reģioni, 
•    privātā biznesa pārstāvji, 
•    politiskas un publiskas personas, 
•    nevalstiskās organizācijas, 
•    masu mediju struktūras,
•    etniskās diasporas

šāda daudzlīmeņu mijiedarbības struktūra nozīmē, ka nākotnē veidosies jaunas pasaules mijiedarbības kontūras (gan globāli, gan reģionāli).

 

  Pamazām zudīs atšķirības starp iekšējo un ārējo politiku. Politiķi īpašu uzmanību sāks pievērst tām problēmām, kuras šodien kļūst par vispasaules problēmām: ekoloģijai, starptautiskajai noziedzībai, epidēmijām. Enerģētiskā, zinātniski-tehniskā, transporta politika sāks vēl vairāk pārvērsties no iekšējām problēmām par starptautiskajām. 
Paaugstināsies to ārpolitikas aspektu nozīmība, kurus tradicionāli pieskaitīja pie “zemās diplomātijas” – tirdzniecība, tehnoloģijas, vienota nodokļu sistēma, pretēji “augstajai diplomātijai” – nacionālā drošība, militārās krīzes utt. Attiecīgi mainīsies arī drošības politikas saturs. Palielināsies “vieglās drošības” loma, kas saistīta ar finansēm, nabadzību, etniskajiem konfliktiem.
 

​

ĢEOPOLITIKA un “JAUNĀS HANZAS” DROŠĪBA
              
   Reāli draudi, kas šodien sāk briest virs Eiropas valstīm, ir mafija, narkotikas, nelegālie imigranti. Tāpēc drošībai, kā Eiropā, tā arī JAUNĀS HANZAS valstu savienības reģionā, jābalstās uz Iekšlietu Ministriju, pierobežas un muitas dienestu mijiedarbību. Tieši tāpēc starpvaldību komisiju darbs un bilaterālās vienošanās starp muitām, robežsargiem un Iekšlietu Ministrijām – tie ir tie ceļi, kas ved gan uz kopīgas drošības sasniegšanu, gan uz pilsoņu drošības reālu nostiprināšanu.
   Kas attiecas tieši uz Baltijas reģiona drošību, jo militāri-politisko interešu integrācijas pamatrajons, dabiski, ir Baltijas jūra, tad palielinās jautājuma aktualitāte par uzticības un kontroles mēru palielināšanu pār jūras spēku darbību. Šodien jūras spēki turpina palikt kā universāls un svarīgs ārējās politikas arguments, jo ir vienīgais elements, kas nav iekļauts militāro spēku samazināšanas procesā Eiropā.
   Tāpat visai aktuāli ir jautājumi, kas skar ķīmisko ieroču apglabāšanu Baltijas jūrā. Pēc dažiem vērtējumiem, pēc Otrā pasaules kara tur ir palikušas divdesmit tūkstoši neiznīcinātu mīnu. 

​

   Kopumā, integrācijas globālo procesu analīze ļauj izdarīt secinājumu par to, ka jaunajā ģeopolitiskajā situācijā notiek paša Drošības jēdziena transformācija. Ņemot vērā to, ka viena no globalizācijas sekām šodien ir nevis valstu aktīva piedalīšanās starptautisko attiecību procesos, bet gan finansiāli-rūpniecisku struktūru, masu-mediju struktūru, nevalstiskās organizācijas, etnisko diasporu u.tml., tad notiekošo globalizācijas faktu un globālo tirgu rašanos faktu var uzskatīt kā ekonomisko subjektu, nevis valstu darbības rezultātu. Turpmāk šī tendence novedīs pie tā, ka uz vispārējas ekonomikas globalizācijas fonā, valstīm piederēs pasīvā loma, aktīvā pāries pie globālajiem ekonomiskajiem subjektiem un globālajiem tirgiem, kuri pārņems virkni funkciju, kuras agrāk izpildīja valsts. T.i., ja definēt globalizāciju kā “biznesa interešu politisko noformējumu”, rodas izpratne par to, ka biznesam vajadzīga jauna politiskā platforma. Šī jaunā politiskā platforma var sevī ietvert sekojošo. Globalizācijas jēdziens ietver četru lietu – ideju, cilvēku, finanšu instrumentu un preču vērtību – transrobežu pārvietošanu. Ja idejas un finanšu instrumenti pārvietojas “vairāk vai mazāk vienkārši”, lai pārvietotos cilvēki un preces, ir nepieciešama noteiktas infrastruktūras izveidošana. Savukārt, veidojot tādu infrastruktūru, nepieciešams vispirms padomāt kā nodrošināt šīs infrastruktūras drošību. Taču šodien, runājot par drošību, visbiežāk uzskata, ka šī tēma ir Aizsardzības Ministrijas prioritāte. Taču, globalizācijas laikmetā drošības jēdziens ir daudz plašāks, jo notiek gan ekonomisko un politisko interešu saskarsme, gan diasporu un kultūru saskarsme. Tāpēc, globalizācijas apstākļos par visu Baltijas reģiona valstu prioritāti jākļūst respektējamam dialogam drošības jautājumos visā reģionā, dialogam, kas ietver visus tās nodrošinājuma variantus. Nedrīkst vest dialogu tikai militārās drošības jautājumos. Par noteicošu momentu jākļūst dialoga kompleksa raksturam. Katra Baltijas reģiona valsts varētu piedāvāt savus drošības nodrošināsanas variantus Baltijas jūras reģionā. Kas attiecas uz ES, tad Eiropas savienību uztrauc nevis metodes, bet gan rezultāti. Turklāt, kaut gan šodien Eiropas Savienību uztver, kā drošības “provaideru”, tā bieži vien tomēr nevar izstrādāt vienotu pozīciju. Tāpēc, lai turpmāk pretrunas starp Eiropas aizsardzības un Atlantijas solidaritātes piekritējiem būtiski nebremzētu identitātes tapšanu drošības jomā Baltijas jūras telpas reģionā, organizācija “Jaunās Hanzas Līnijas” veicinās jaunu reāliju sapratni drošības jautājumos, un ar šo mērķi iesaistīs lēmumu izstrādāšanas procesā JAUNĀS HANZAS drošības jomā gan ieinteresētās iedzīvotāju grupas, gan lobiskās organizācijas, gan zinātniski-pētnieciskos institūtus kā Baltijas, tā arī citu reģionu valstis.
Ņemot vērā vēsturiski izveidojušos ģeogrāfiskas piederības faktu pie Baltijas reģiona arī “Eirāzijas ievirzes” valstu, organizācija “Jaunās Hanzas Līnijas” uzskata par iespējamu veicināt mijiedarbības ceļu restrukturizāciju jaunajā iezīmētajā ģeopolitiskajā situācijā un noteikt iespējamā dialoga virzību drošības jomā starp ģeopolitiski nosacītām, pārstāvošām dažādu asu, pusēm.

 

JAUNĀ HANZA – kā Eiropas ekonomiskās telpas aktīvais spēks

​

   Eiropas Savienībai, lai Baltijas reģiona ekonomiskā telpa kļūtu par plašākas Eiropas ekonomiskās telpas daļu, pašai jāuzņemas svarīga loma nākamajā integrācijas stadijā. Svarīgi, lai JAUNĀ HANZA kļūtu integrēta Eiropas kopēja telpā nevis kā perifērija, bet pati kļūtu par aktīvu spēku, kura ietekmēs Rietumu un Austrumu tuvināšanos. Ņemot vērā visu Eiropas Savienības svarīgumu, Briselei nav jāpretendē uz monopolajiem lēmumiem Baltijas reģiona attīstības jautājumos. Lēmumi jāpieņem tikai kopīgi ar šī reģiona valstīm un šeit esošajām reģionālajām organizācijām.
   Tā kā šodien no “Ziemeļu dimensijas” politikas nav jūtama īpaša atdeve (jo, no vienas puses, nav konkrētu projektu, neskaitot ekoloģiju un informācijas tehnoloģijas, no otras puses, nav starpreģionālu, starpresoru interešu koordinācijas, tas ir - nav Centra, kas varētu veicināt tādu koordināciju), tāpēc, runājot par sadarbības projektu finansēšanu, radot tādu centru, būtu mērķtiecīgi apvienot dažādu programmu līdzekļus JAUNĀS HANZAS transrobežu lielajiem projektiem.
   Vēlams, lai “Jaunās Hanzas Līnijas” programmas tiktu finansētas no ES struktūrfondiem, no Eiropas Investīcijas bankas.
   Nepieciešams, lai vairāk tiktu ņemts vērā arī reģionālais aspekts palīdzības programmās uz divpusēja pamata starp JAUNĀS HANZAS valstīm.

 

ĢEOPOLITISKAIS SKATĪJUMS uz JAUNĀS HANZAS valstu NĀKOTNI

​

   Tādā teritoriāli kompaktā ģeogrāfiskā reģionā kā Baltijas, katrai tautai un katram valstiskam veidojumam vēsturiski paredzēta sava loma, kuras izpildīšana sola maksimālu ekonomisku lietderīgumu un labumu kā atsevišķai valstij, tā arī reģionam kopumā.
Šodien ideja par stratēģisku patstāvību, neatkarību vai nu no ārzemju ostām, vai no cauruļvadiem, tas nav nekas cits, kā populistisks, pseidopatriotisks paziņojums, kura pamatā ir mīts par vienas atsevišķas valsts ekonomisku neatkarību. Par kādu neatkarību var runāt šodien, starptautisko finanšu resursu, ekonomiskās integrācijas tendenču apvienošanās laikmetā?

Laiks pārtraukt spekulēt ar pretrunām, kuru īstenībā nav, laiks spert reālus soļus, kuri novedīs pie Jaunas harmoniskas savienības radīšanas.
 
Jaunās Hanzas valstu ceļiem jāatdzimst, jākrustojas un jākļūst redzamiem.
 

                                                                                                                                                          (Viļņa, 11 Jūnijs, 2004)